Šī gada augustā atjaunotajā Narvas rātsnama ēkā tiks atklāts kaut kas pavisam nebijis – virtuālās realitātes izstāde “Senās Narvas jaunā dzīve”, kas atdzīvina kādreizējo pilsētas lepnumu, izmantojot paplašināto un virtuālo realitāti.
Narva ir pilsēta ar senu vēsturi, kurā valdījuši dāņi, vācieši, krievi, zviedri un arī igauņi. Katrs gadsimts Narvā ienesa savas izmaiņas. Vairākas reizes nodegusi, pilsēta tomēr ir atkal un atkal uzcelta no jauna – līdz pat padomju okupācijai, kad to vairs neatjaunoja, un pēc Otrā pasaules kara šeit bija atrodamas vairs tikai kādreizējās Baltijas jūras baroka pērles drupas. Izmantojot virtuālās realitātes brilles, būs iespējams doties ceļojumā atpakaļ laikā un pastaigāties pa Narvas Rātslaukumu un kādreizējām pilsētas ielām, lai uzzinātu, kā Narva izskatījās savos ziedu laikos. Ar planšetdatoru palīdzību viesi var aplūkot interesantāko ēku un objektu fotogrāfijas un 3D attēlus un iepazīt pilsētu, kāda tā ir bijusi līdz Otrajam pasaules karam. Daļu ekspozīcijas veido divi uz sienām izvietoti lieli paneļi ar aptaustāmiem maketiem. Vienā no tiem ir 3D drukāts senās Narvas modelis, kas izgatavots pēc Narvas muzejam piederošā Fjodora Šancona maketa no papīra un Narvas cietoksnī redzamā J. Kaljundi un O. Kivisalu veidotā parauga, kas atspoguļo vēsturiski autentisko pilsētu. Otrajā ir senās Narvas tirgus laukuma fasāžu posmi. Eksponātus papildina arī vājredzīgajiem paredzēti teksti.
Ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību tiek atklātas interesantas vēstures liecības, kas palīdz iepazīt Narvu pilnīgi jaunā rakursā. Viena no tām ir stāsts par neieņemamo Narvu, un tas jau kļuvis par leģendu. To savulaik radījis Ēriks Dālbergs (Erik Dahlbergh) – viens no izglītotākajiem virsniekiem –, kas 1696.–1702. gadā pildījis Livonijas un Rīgas ģenerālgubernatora un arī Akadēmijas (šobrīd Tartu Universitātes) kanclera pienākumus Tartu. Laika gaitā viņš kļuva par galveno personu, kas atbildēja par Zviedrijas stratēģisko pilsētu drošību. Viņš bija īpaši pazīstams ar savām aizsardzības būvēm. Viņa vadībā tika remontēti un modernizēti aizsardzības objekti Gēteborgā, Malmē, Kalmārā, Karlskronā, Tallinā, Rīgā, Neumundē, Vismārā, Stadē, Tartu, Kuresārē, Karlstenā un arī Narvā. 1681. gadā Dālbergs Kārlim XI iesniedza trīs koncepcijas Narvas nostiprināšanai, no kurām tika izvēlēts viņa paša izstrādātais risinājums. Tajā bija paredzēts atteikties no viduslaiku mūriem un izveidot jaunu aizsardzības joslu, tādējādi pilsētu ievērojami paplašinot. Bija plāns padarīt Narvu par neieņemamu pilsētu. Darbus uzsāka jau 1682. gadā. Pasliktinoties politiskajai situācijai Eiropā, būvniecības tempi tika palielināti, tomēr līdz Ziemeļu kara sākumam 1700. gadā nocietināšanas darbi nebija pabeigti. Kad 1704. gadā krievi uzbruka Narvai, viņi , protams, izmantoja to cietokšņa daļu, kas vēl nebija pilnībā uzbūvēta.
Tomēr Ērika Dālberga stāsts ir tikai viens no daudziem. Tā kā tās ir sava veida pilsētleģendas, kas gadsimtu gaitā pārstāstītas, pret to patiesumu jāizturas kritiski, jo tiešu avotu daudzos gadījumos trūkst. Taču pēc ekspozīcijas apskates, pastaigājoties pa pilsētu, var pamanīt vairākas šķietami apslēptas vietas, kas Narvā saglabājušās līdz mūsdienām. Atrodiet, piemēram, Goda bastionu un skatiet, kur Pēteris I ar savu karaspēku iebruka Narvā 1704. gadā pēc cietokšņa vaļņa sabrukšanas!
Narvas rātsnama ēka atrodas Narvā, adresē Raekoja plats 1. Ekspozīciju “Senās Narvas jaunā dzīve” piemērota gan individuālajiem apmeklējumiem, gan ģimenēm ar bērniem un lielākām grupām. Ekspozīcijas telpās vienlaicīgi var atrasties līdz 40 cilvēku.
Virtuālā ekspozīcija “Senās Narvas jaunā dzīve” tapusi projekta ietvaros, kas tiek atbalstīts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem ar Uzņēmējdarbības un inovāciju fonda starpniecību un finansēts ES Covid-19 pandēmijas seku apkarošanas pasākumu ietvaros.